Saskaņa

Šobrīd, pateicoties noteiktu politisko spēku cīņām, jau atkal ļoti saasināts ir jautājums par daudzajiem cilvēkiem, kuri izsaka savu neapmierinātību saistībā ar valodas lietošanu. Tā kā es esmu piedzimis un audzis Latvijā pārmaiņu laikā, neskatoties uz to, ka mācījos latviešu skolā un augu privātmājā aiz sētas, tomēr krievu valodu tādā līmenī, lai saprastu iemīļotās multfilmas un verbāli varētu komunicēt, iemācījos visai organiski un bez piespiešanās, līdzīgi kā mūsdienu tīņi, pateicoties internetam un TV, ir apguvuši angļu valodu. Šajā sakarā man bez ironijas tiešām ir neizprotams, kā tas ir iespējams, nodzīvot kādā vietā vairākus gadus un nespēt apgūt vietējo valodu. Pat nepilnu mēnesi pavadot Gruzijā, neskatoties uz pilnīgi citādāku rakstību, pamazām īsākas frāzes jau bija aizķērušās, un es nebūt neesmu no tiem, kam veikli padotos valodu mācīšanās. Diemžēl. Šajā kontekstā pamatoti rodas jautājums, vai šāda situācija vairāk nav uzskatāma kā mākslīgi ieņemta poza pret loģisku lietu secību. Skaidrs, ka ir noteikta ļaužu grupa, kuru sentimentālās jūtas pret sabrukušo impēriju ir tik ļoti iesakņojusies, ka bloķējusi realitātes ieviestās izmaiņas, bet kā gan ir ar maniem vienaudžiem un jaunākiem pilsoņiem, kuru valsts valodas zināšanas ir tādā līmenī, ka komunikācija ir iespējama tikai krieviski, jo citas valodas nav zināmas. Līdz šim ir izdevies iepazīties ar vairākiem cilvēkiem, kuru vecāku dzimtā valoda ir krievu, un, jāsaka, liekākoties es neesmu pat ievērojis, ka viņi nav latvieši. Protams, ja vēlies iegādāties auto detaļas Rumbulā, aizmirsti par valsts valodu, jo tur tā ir gluži kā tabu. Tas, ko šobrīd tiešām vēlētos, lai šie cilvēki, kuri uzskatīja par nepieciešamu nobalsot par krievu valodu kā otru valsts valodu, skaidrāk formulētu savu viedokli, jo vienīgais iemesls, kāds ir izskanējis, bija: "Par savējiem!"No kurienes šāda apdraudējuma sajūta?! Vai tiešām kādam ir bailes par krievu valodas izmiršanu?! Kaut vai runājot par to pašu skolu pāriešanu uz valsts valodu. Bērnam iemācīties valodu ir nesalīdzināmi vieglāk kā jau pieaugušam cilvēkam, un kaut vai nonākot vidē, kur viss notiek attiecīgā valodā, tā tiek apgūta neapzināti un bez piepūles. Es tiešām nesaprotu tos piketētājus, kuru galvenais sauklis, skatoties reāli, bija - negribam viegli integrēties valsts sabiedrībā, gribam atbalstīt sašķeltu vidi. Aktualizētās problēmas, kas tika uzsvērtas valodas sakarā, bija problēmas apgūt ekzaktās zinātnes ne dzimtajā valodā, bet vai kāds ir salīdzinājis rezultātus, kādus uzrāda krievu bērni, mācoties krieviski, ar tiem, kuri apgūst šīs zinības "svešajā" valodā? Tas, ka tu nesaproti organisko ķīmiju, vēl nenozīmē, ka mainot valodu, tā taps skaidrāka. Un, ņemot vērā, ja bērns jau no mazotnes vieglos priekšmetus ir apguvis latviski, viņam šī valoda ir tik pat saprotama kā dzimtā.
Vēl tāda lieta, kuru man diemžēl nav izdevies uzzināt no cilvēkiem, kas balsoja par krievu valodas referendumu. Kā jums iekas, kāda gan ir Latviešiem sajūta, pēc tam, kad tavas valsts neatkarība ir brutāli nolaupīta, 50 gadus fiziski tiek apspiests un iznīdēts viss, kas ir saistāms ar Tavas patiesās dzimtenes esamību, tad beidzot ir izdevies atgūt neatkarību un iespēju to atjaunot, valsts viens no stūrakmeņiem tiek pamatīgi satricināts. Maigi izsakoties, tā ir kā braukāšana pa atvērtām brūcēm.
Tas, ko es patiesi vēlos, ir savstarpēja cieņa un respekts pret noteiktajām valstiskajām vērtībām. Neskaitāmas reizes ir astiprinājusies latviešu tolerance pret krievvalodīgajiem kompānijās, kur kaut vai viens ir krieviski runājošais, viņš nekādi netiek ierobežots, un saziņa turpinās viņam ērtākā formā. Un kā gan šeit var runāt par neiecietību no latviešu puses, lai arī valsts valodas zināšana tiešām nav nekas ārkārtējs un, īpaši, ja tiešām vecāki apzinātos, ka bērnam valodu apgūt no mazotnes neprasītu nekādas problēmas, šāds jautājums vienkārši nebūtu aktuāls.
Es saprotu, krievu mentalitātei ir savas īpatnības un grūti izskaidrojamās šķautnes, bet mēs neesam krievijā, un skaidrs ir arī ir tas, ka šeit dzīvojošie krievi nebūt arī nevēlas, lai šeit būtu krievija! Var būt ir vērts tad veidot sabiedrību, kas ir saliedēta uz apbusēju cieņu un vienotu mērķi. Kaut vai izvēloties, par ko balsot vēlēšanās, tomēr pasekot racionāliem spriedumiem, nevis tikai "par savējiem", lai arī kkādus neiespējamus solījumus ir sarakstījuši savā programmā.
Problēma ir, un nav vieni vainīgie vai kristāl tīrie. Skaidrs, ka šobrīd jau pieaugušiem cilvēkiem iemācīties valsts valodu būs sarežģīti, bet tik pat skaidrs ir arī tas, ka ikdienas saziņā, visticamāk, lielākā daļa latvieši komunicēs ar jums jūsu valodā, tikai vērts saprast, ka tas notiekt, ne jau tā dēļ, ka tas būtu pienākums, bet gan pieklājība un pretīmnākšana!