30km/stundā

Tā vietā, lai ceļu apsaimniekotāji veiktu savu darbu atbilstoši laikapstākļiem, tiek uzliktas jaunas ierobežojumu zīmes, kas pilnīgi noteikti tur atradīsies daudz ilgāk kā nepieciešams, lai nodrošinātu plānoto drošību. Tikai rodas aizdomas par policijas darbībām šajās vietās brīžos, kad kā ,piemēram, šodien, braucot pa tiltiem nav vērojami bīstamie apledojumi. Veroties pagātnē, šādi aukstumi nemēdz ievilkties ļoti ilgi, bet savu aktualitāti zaudējušie ātruma ierobežojumi gan visai bieži tiek aizmirsti noteiktā vietās daudz ilgāk kā vajadzīgs. Skaidrs arī ir tas, ka tik līdz iespējams, būtu patiešām muļķīgi vilkties pa salu tiltu uz 30km/s, kad ceļa apstākļi ļauj braukt droši arī uz 80. Bet nu, diemžēl, pie mums jau ir iestrādajusies "laba" prakse ar bedrainajiem ceļiem, ka tos tā vietā, lai salabotu, bagātina uzliek brīdinošo zīmi "nelīdzens ceļš" un samazināts atļautais ātrums.
Un vispār, kur gan ir tie daudzie ceļu tīrītāji, kas pagājušogad aktīvi šķūrēja pilsētas ielas no negaidīti lielā sniega daudzuma? Šogad nav tik daudz jāšķūrē, pietiktu tikai biežāk pa naktīm kaisīt.
Tāda izdevīga tendence, situācijā, kad kāds valsts dienests nestrādā vajadzīgajā kvalitātē, atbildība tiek pārcelta uz noteiktā reģiona iedzīvotājiem.

Fotoradari

Pavisam īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas man bija iespēja vērot, kā manai mātei izdevās iegūt braukšanas apliecību, līdz ar to brīdi pastarpināti, ir sanācis vērot kā tad īsti ir attīstījusies braukšanas kultūra, ņemot vērā, ka pēdējos 8 gadus arī es tajā piedalos kā autovadītājs.

Nenoliedzams ir fakts, ka mainijies ir patiešām daudz, sākot jau ar to, ka piebremzēšana un cilvēku palaišana uz gājēju pārejām ir gluži vai norma un kopējā braucēju tolerance ir ievērojami augusi. Tomēr, iepriekšējās domāšnas paliekas ļoti uzskatāmi sākušas līst ārā fotoradaru sakarā.

Protams, mūsu valsts ir pacentusies šo jautājumu atvieglot visiem skeptiķiem, kārtējo reiz izpildoties aizdomīgi un tai pat laikā mazspējīgi, attiecībā uz partnerību ar konkrēto uzņēmumu, kuram izdevīgāk ir čakarēt valsti un neievērot līgumu, nekā veikt plānotos darbus.

Smieklīgs ir aizbildinājums, ka nedrīkst fotoradaru kkur "slēpt" vai likt "nepareizajos" ceļu posmos. Nu kas tās par muļķībām?! Lai arī cik brīžiem tas nav kaitinoši, ja reiz noteiktā ceļa posmā ir uzstādīta attiecīgā ceļazīme, tad tā ir jāievēro patīk vai nē. (Tas būtu tas pats, ja laupītājs būtu aizvainot un sūdzēots par aizutrēšanu zogot mājā, kas aprīkota ar signalizāciju, bet bez attiecīgās uzlīmes uz durvīm un logiem, nabaga cilvēks taču iepriekš netika painformēts, ka tiks novērots!)  Un, ja reiz tik ļoti neloģiski ceļazīme uzstādīta, tad ar to ir jācīnās citādāk. Sūdzies "Bez Tabu", Timrotam, konsekventi ej un vakaros to lauz nost vai tiesājies. Pie tam, rūdītiem ātrumpārkāpējiem fotoradars pat ir kā labvēlis, kas neapstādinot uzliek tikai naudas sodu un būtībā netraucē turpināt pārsniegt ātrumu, pie tam ļauj nesatraukties par soda punktiem, kas gadījumā, ja apturēs policija ar piem. +40km/s pilsētā būs daudz nepatīkamāka pieredze.

Es šajā sakarā esmu viennozīmīgs fotoradaru atbalstītājs, jo noteikti esmu par braukšana kultūras augšanu, tomēr. Ļoti svarīgi ir atzīmēt lietas, par kurām tiešām ir jārunā un jāsaglabā to aktualitāte!!!

1. Tolerance, ka maksimālā ātruma neievērošana, kas nepārsniedz 10km/s nav sodāma!

Visu šo jaunumu sakarā, kādu laiku jau cenšos braukt precīzi ar 50 un galvenais, ko sanācis secināt ir, ka mainijies ir tas, ka vism 5reiz (nepārspīlējot) vairāk ir jāskatās spidometrā, un tik un tā precīzi šādu ātrumu aktīvā pilsētas plūsmā nav īsti reāli ievērot. Runas par 3km/s toleranci ir muļķīgas un neiespējamas, pie tam arī satiksmi apdraudošas, jo nemitīgi jāskatās spidometrā.

2. Radaru uzstādīšana tā sauktajos melnajos punktos!

3. Rupīga uzraudzība attiecībā uz radaru darbību, lai sodi tiek sastādīti precīzi un neradītu nekādas šaubas par to datu patiesumu. Ļoti rūpīgi testējo un regulāri pārbaudot visu aparātu tehnisko stāvokli, lai neatkārtotos iepriekš dzirdētās problēmas, kas jau daudz kur izskanējušas saistībā ar šobrīd piesaistīto fotoradaru darbību citās valstīs.

 Svarīgākais, ka autobraucējiem ir jāapzinās, ka ātruma pārkāpšana 99% gadījumu tiks sodīta, tomēr šai sodīšanai ir jābūt gana precīzai un atbilsotšai ne tikai burtiski, bet arī ievērojot noteiktus loģikas aspektus!

Jaunā Okupācija?

Man, kā cilvēkam, kuru, diemžēl, neatstāj vienaldzīgu politiskie notikumi Latvijā, ir svarīgi censties saprast kā arī dažbrīd izpaust savu viedokli par notiekošo valstī. Lai arī nevaru "lepoties", ka būtu dzīvojis kādā no mikrorajoniem daudzstāvu ēkā ar daudziem krieviski runājošiem „draudziņiem", tomēr fakts, ka esmu piedzimis un pirmos mūža 7 gauds uzaudzis padomju savienībā, man ir devis iespēju, ar akcentu, protams, bet visai brīvi verbāli komunicēt krieviski un nekādā veidā nevaru nožēlot to, ka esmu ieguvis valodas zināšanas, bez jel kādas piepūles, vienkārši pateicoties videi, kāda bija apkārt. 

Šajā sakarā, man bieži ir tāds neatbildēts jautājums, par ko gan ir šī ņemšanās krievu valodas dēļ?! 

Pirmām kārtām jau pats fakts, ka vecāki nevēlās, ka viņu bērni mācītos Latviešu valodā dzīvodami Latvijā. Tas jau būtībā ir noziegums pret paša bērnu, liegt viņam iespēju perfekti apgūt svešu valodu ikdienas lietošanas ceļā. Es šajās ziņā pat nedaudz apskaužu tos vienaudžus, kuriem patiešām ir divas dzimtās valodas. Un tiešām, pat, ja tantiņa nezin Latviešu valodu (pieņemsism, ka viņa ir izteikti introverta būte, kurai ir šaurs no 44.gada izveidojies draugu/paziņu loks, kuri arī ir krievi, tā dēļ citas valodas nav pielipušas) viņa Visur var saņemt atbildes uz saviem jautājumie. Man ir sanācis bieži uztruēties dažādās valsts iestādēs un novērot, ka šo iestāžu darbinieki bieži vien skaidro lietas krieviski un vārds pa vārdam palīdz, ko cilvēkam kādā no anketām ir jāraksts. Arī privātajā sektorā ir tas pats. 

Līdz ar to, man ir patiess, bez ironijas jautājums - Par Ko Ir Šis Referendums!?

Jūsu valodas lietošans nekādā veidā nav ierobežota, izņemto juridiska rakstura dokumentācijās, kas būtībā ļoti reti vienkāršo pilsoni skar. 

Jūsu bērni var saņemt apmācības jūsu relatīvās dzimtenes valodā.

Viss nepieciešamais serviss no privātā sektora ir iespējams arī krievu valodā.

Bažas par krievu valodas izzušānu vispār nav uzskatāmas par argumentu, ņemot vērā, ka kaimiņos dzīvo ap150mil krieviski runājošo

Vēl, kad tika vākti paraksti par referenduma rīkošanu, atceros, presē bija tāda doma izvirzīta, ka Latvijā dzīvojošie krievi ir aizvainoti par to, ka viņus sauc par okupantiem vai tamlīdzīgi. 

Šobrīd, tas, pēc kā izskatās šī referenduma rīkošanas būtībā iezīmē šadas cilvēku izpausmes tendences, kas visai tieši iezīmē viņu vēlmi fiziski uzspiest savu kārtību, tādā veidā graujot noteiktas terioriālās neatkarības pamatus, lai gan pilnīgi noteikti ir skaidrs, kas tas vismaz lielākajam vairumam nebūt nav apzināti.

Man šajā sakarā ir patiesas dusmas uz šā brīža politiķu aktivitātēm, kas būtībā ir vērsta tikai uz kūdīšanu. Visiem Zatleriem, Dombrovskiem un Āboltiņā nemitīgi bija jāskaidro šī situācija viņu mēdiju telpā cilvēkiem, kuri devās uz parakstu vākšanas vietām. Liela daļa kas parakstijās to darīja ar teksu "Par savējiem!" vai arī "slikti, ka Saskaņas Centru nepaņēma valdībā!", neapzinoties, ka patiesībā, šobrīd Lindermana/Osipova/Urbanoviča provocēti patiešām nostājās kaujinieciskā pozīcijā pret valsti, kura tikai nesen atguvusi savu neatkarību. Tā vietā ar kvēlojošām acīm Dzintars/PArādnieks kūda latviešu, un Referenduma idejas autori to pašu dara ar krievvalodīgajiem, tikai vēl vairāk šķeļot sabiedribu. Dārgie nacionāļi, bez naida, lūdzu, paskaidrojiet cilvēkiem krieviski runājošajā presē, ka šādas izpausmes nav saistāmas ar sev iemīļotā politiskā spēka atbalstīšanu. Šis būtu viens no tiem gadījumiem, kad pēcāks aizbildinājums, ka man tā nelikās nav pieņemamas, ja tiešām paustu savu nostāju pret valstij tik būtisku elementu.

Man atliekt vienīgi cerēt, ka gan latvieši, gan Latvijā dzīvojošie cilvēki ar iespējamo etniskās izcelsmes vietu - Krievija, neies uz referendumu, apzinoties, ka tas ir tikai un vienīgi instruments, lai pastiprinātu šo ieilgušo naidu!

Saskaņa

Šobrīd, pateicoties noteiktu politisko spēku cīņām, jau atkal ļoti saasināts ir jautājums par daudzajiem cilvēkiem, kuri izsaka savu neapmierinātību saistībā ar valodas lietošanu. Tā kā es esmu piedzimis un audzis Latvijā pārmaiņu laikā, neskatoties uz to, ka mācījos latviešu skolā un augu privātmājā aiz sētas, tomēr krievu valodu tādā līmenī, lai saprastu iemīļotās multfilmas un verbāli varētu komunicēt, iemācījos visai organiski un bez piespiešanās, līdzīgi kā mūsdienu tīņi, pateicoties internetam un TV, ir apguvuši angļu valodu. Šajā sakarā man bez ironijas tiešām ir neizprotams, kā tas ir iespējams, nodzīvot kādā vietā vairākus gadus un nespēt apgūt vietējo valodu. Pat nepilnu mēnesi pavadot Gruzijā, neskatoties uz pilnīgi citādāku rakstību, pamazām īsākas frāzes jau bija aizķērušās, un es nebūt neesmu no tiem, kam veikli padotos valodu mācīšanās. Diemžēl. Šajā kontekstā pamatoti rodas jautājums, vai šāda situācija vairāk nav uzskatāma kā mākslīgi ieņemta poza pret loģisku lietu secību. Skaidrs, ka ir noteikta ļaužu grupa, kuru sentimentālās jūtas pret sabrukušo impēriju ir tik ļoti iesakņojusies, ka bloķējusi realitātes ieviestās izmaiņas, bet kā gan ir ar maniem vienaudžiem un jaunākiem pilsoņiem, kuru valsts valodas zināšanas ir tādā līmenī, ka komunikācija ir iespējama tikai krieviski, jo citas valodas nav zināmas. Līdz šim ir izdevies iepazīties ar vairākiem cilvēkiem, kuru vecāku dzimtā valoda ir krievu, un, jāsaka, liekākoties es neesmu pat ievērojis, ka viņi nav latvieši. Protams, ja vēlies iegādāties auto detaļas Rumbulā, aizmirsti par valsts valodu, jo tur tā ir gluži kā tabu. Tas, ko šobrīd tiešām vēlētos, lai šie cilvēki, kuri uzskatīja par nepieciešamu nobalsot par krievu valodu kā otru valsts valodu, skaidrāk formulētu savu viedokli, jo vienīgais iemesls, kāds ir izskanējis, bija: "Par savējiem!"No kurienes šāda apdraudējuma sajūta?! Vai tiešām kādam ir bailes par krievu valodas izmiršanu?! Kaut vai runājot par to pašu skolu pāriešanu uz valsts valodu. Bērnam iemācīties valodu ir nesalīdzināmi vieglāk kā jau pieaugušam cilvēkam, un kaut vai nonākot vidē, kur viss notiek attiecīgā valodā, tā tiek apgūta neapzināti un bez piepūles. Es tiešām nesaprotu tos piketētājus, kuru galvenais sauklis, skatoties reāli, bija - negribam viegli integrēties valsts sabiedrībā, gribam atbalstīt sašķeltu vidi. Aktualizētās problēmas, kas tika uzsvērtas valodas sakarā, bija problēmas apgūt ekzaktās zinātnes ne dzimtajā valodā, bet vai kāds ir salīdzinājis rezultātus, kādus uzrāda krievu bērni, mācoties krieviski, ar tiem, kuri apgūst šīs zinības "svešajā" valodā? Tas, ka tu nesaproti organisko ķīmiju, vēl nenozīmē, ka mainot valodu, tā taps skaidrāka. Un, ņemot vērā, ja bērns jau no mazotnes vieglos priekšmetus ir apguvis latviski, viņam šī valoda ir tik pat saprotama kā dzimtā.
Vēl tāda lieta, kuru man diemžēl nav izdevies uzzināt no cilvēkiem, kas balsoja par krievu valodas referendumu. Kā jums iekas, kāda gan ir Latviešiem sajūta, pēc tam, kad tavas valsts neatkarība ir brutāli nolaupīta, 50 gadus fiziski tiek apspiests un iznīdēts viss, kas ir saistāms ar Tavas patiesās dzimtenes esamību, tad beidzot ir izdevies atgūt neatkarību un iespēju to atjaunot, valsts viens no stūrakmeņiem tiek pamatīgi satricināts. Maigi izsakoties, tā ir kā braukāšana pa atvērtām brūcēm.
Tas, ko es patiesi vēlos, ir savstarpēja cieņa un respekts pret noteiktajām valstiskajām vērtībām. Neskaitāmas reizes ir astiprinājusies latviešu tolerance pret krievvalodīgajiem kompānijās, kur kaut vai viens ir krieviski runājošais, viņš nekādi netiek ierobežots, un saziņa turpinās viņam ērtākā formā. Un kā gan šeit var runāt par neiecietību no latviešu puses, lai arī valsts valodas zināšana tiešām nav nekas ārkārtējs un, īpaši, ja tiešām vecāki apzinātos, ka bērnam valodu apgūt no mazotnes neprasītu nekādas problēmas, šāds jautājums vienkārši nebūtu aktuāls.
Es saprotu, krievu mentalitātei ir savas īpatnības un grūti izskaidrojamās šķautnes, bet mēs neesam krievijā, un skaidrs ir arī ir tas, ka šeit dzīvojošie krievi nebūt arī nevēlas, lai šeit būtu krievija! Var būt ir vērts tad veidot sabiedrību, kas ir saliedēta uz apbusēju cieņu un vienotu mērķi. Kaut vai izvēloties, par ko balsot vēlēšanās, tomēr pasekot racionāliem spriedumiem, nevis tikai "par savējiem", lai arī kkādus neiespējamus solījumus ir sarakstījuši savā programmā.
Problēma ir, un nav vieni vainīgie vai kristāl tīrie. Skaidrs, ka šobrīd jau pieaugušiem cilvēkiem iemācīties valsts valodu būs sarežģīti, bet tik pat skaidrs ir arī tas, ka ikdienas saziņā, visticamāk, lielākā daļa latvieši komunicēs ar jums jūsu valodā, tikai vērts saprast, ka tas notiekt, ne jau tā dēļ, ka tas būtu pienākums, bet gan pieklājība un pretīmnākšana!